[EN]
The opus, published as Op. 89, is the almost 200-year-old Winter Journey – Franz Schubert’s Romantic song cycle Winterreise for voice and piano.
The voice has been lost or cried out during the exposition, and all the lyrics of the 24 songs written by poet Wilhelm Müller remain left behind at rest stops, along with the piano accompaniment. The traveller’s staff - walking stick, once used to break the ice, now stands in the exhibition hall as a monument. A memento.
This exposition serves as a kind of conclusion to the trilogy of Reinis Dzudzilo’s most recent solo exhibitions. ALMA gallery, where this “-logy” began, is also where it concludes: the first part, NEVER ENDS, the second, ONE WILL HEART ONE (TUR_telpa Space for Contemporary Art, 2024), and now the third OP. 89: NEW GEOMETRY OF IRREGULAR SHAPES (2024/2025).
It wasn’t planned, it just happened so. Painter, Sasha Okun, in the very last July issue of Rīgas Laiks magazine, slightly paraphrasing poet Marina Tsvetaeva, remarked: ““It happened so” is a religious view on things.” Perhaps it is indeed.
None of these exhibitions is or will be viewed simultaneously; yet, when the past, present and future are all placed into the same time, they become parallel. And Dzudzilo often works this way, or more precisely, it often happens so with him.
Šī ekspozīcija sanāk kā triloģijas noslēgums manām pēdējām personālizstādēm.
Galerijā “Alma” šī “loģija” sākās, un “Almā” tā noslēdzas. Pa vidu pirmajai un trešajai - otrā atradās TUR_telpā. Pirmā “NEKAD NEBEIDZAS” (2023), otrā “ONE WILL HEART ONE” (2024), trešā OP. 89. NEREGULĀRO FORMU JAUNĀ ĢEOMETRIJA (2024/2025).
Tā tas nebija plānots, tā sānāca. Gleznotājs Saša Okuņs, atsaucoties dzejniecei Marinai Cvetajevai, pēdējā pēdējā jūlija “Rīgas Laikā”, nedaudz pārfrāzējot, saka ““Man sanāca” ir reliģisks skatījums uz lietām.” Lai tā arī būtu.
Katra no izstādēm bija, ir un būs skatāma ne vienlaicīgi, kaut gan, ja pagātni, tagadni un nākotni savienojam vienā laikā, tad tās ir paralēlas. Es tā bieži daru jeb ar mani tā bieži sanāk.
Trešajā izstādē ir vēl vismaz viena cita paralēle, opuss ar kārtas numuru 89 pieder gandrīz 200 gadu senajam “Ziemas ceļam” jeb romantisma laikmeta Franča Šūberta dziesmu ciklam “Winterreise”, kurš komponēts vīrieša balsij un klavierēm. Tikai balss ekspozīcijā ir pazaudēta vai izkliegta, un visa cikla 24 dziesmu vārdi, kurus sarakstījis dzejnieks Vilhelms Millers, ir palikuši stāvvietu pieturās kopā ar klavieru pavadījumu. Savukārt ceļa spieķis, kurš caurdūra ledu, izstādes telpā kļuvis par monumentu. Memento.
Dzudzilo
